Pirmo reizi šis īpašums vēstures avotos minēts 1559. gadā. Muiža piederēja Naruševičiem, Radziminskiem, Abramavičiem, Stačovskiem, Buholciem, Oginskiem, Tiškevičiem, Venclovavičiem un Adomoņiem. 1921. gadā šajā muižā notika dzejnieka K. Binķa un pēdējā muižas īpašnieka J. Adomoņa māsas Pranciškas Ievas kāzas. Noriūnu arhitektūras ansamblis, kas sastāv no muižas ēkas, klēts, dolomīta torņa, saimniecības ēkām un parka, ir valsts nozīmes piemineklis. Noriūnu muižas pils neparasto T veida plānojumu raksturo klasicisma un manierisma detaļas. Noriūnu muiža ir reģistrēta Lietuvas Kultūras mantojuma reģistrā. Šobrīd tas ir privātīpašums un apskatāms tikai no ārpuses. Uz dienvidiem no Noriūnu muižas saglabājusies kumetīna un bijušās Noriūnu muižas birojs ar dolomīta torni.
.jpg)
.jpg)
Atsauksmes